Dabas katastrofas un reaģēšanas efektivitāte

Nepālu un Tibetu piemeklējuši plaši zemes nogruvumi un plūdi, kuros gāja bojā simtiem cilvēku. Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Edīte Medne paziņoja, ka joprojām tiek saglabāta cerība par 33 Latvijas un divu Igaunijas pilsoņu likteni, kuri tika atzīti par pazudušiem. Notiek sadarbība ar Kanādu un Ukrainu, kurai ir 56 pazudušie pilsoņi. Ārlietu ministrija ir iesniegusi valdībā pieteikumu par 100 000 eiro piešķiršanu Nepālai plūdu seku likvidēšanai.

Latvijā 2026. gada 22. un 23. augustā notika spēcīga vasaras vētra ar vēja ātrumu virs 30 metriem sekundē un nokrišņiem vidēji 50,4 mm. Vētra izraisīja plašus bojājumus elektrotīklos, sākotnēji pārtraucot elektroapgādi aptuveni 277 000 klientu. Tika apturēta vilcienu satiksme, ražošana uzņēmumos, mobilo sakaru raidītāji un elektronisko norēķinu sistēmu izmantošana. Vētras rezultātā tika sagrauta ēka, kurā gāja bojā viens cilvēks. Pēc vētras tika konstatēts, ka radio darbs krīzes laikā bija nepietiekams, salīdzinot ar televīzijas un sabiedrisko mediju portālu sniegumu, kas nebija pieejami bez elektrības. Krīzes vadības centrs vētras laikā nenāca klajā ar priekšlikumu izsludināt ārkārtas situāciju, un vētras uzraudzība palika Klimata un enerģētikas ministrijas pārziņā.

Ekonomikas dinamika un kiberdrošība

"Luminor" bankas Lietuvā galvenais ekonomists Žigimants Maurics brīdina par jaunu inflācijas vilni, kas varētu skart pārtikas, apkures un elektroenerģijas cenas. Šo cenu kāpumu varētu izraisīt ģeopolitiskā spriedze un notikumi pasaules izejvielu tirgos. Tiek prognozēts, ka kviešu cenu pieaugums vispirms sadārdzinās maizi un konditorejas izstrādājumus, bet vēlāk varētu ietekmēt arī gaļas produktu cenas. Bažas saglabājas enerģētikas nozarē, jo gāzes rezerves vēl nav pietiekamas, un elektroenerģijas nākotnes līgumu cenas jau ir sasniegušas augstāko līmeni kopš 2022.-2023. gada ziemas. Maurics prognozē, ka līdz 2026. gada beigām inflācija varētu sasniegt 6-7% vai pat būt augstāka.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) informācijas sistēmā ir noticis kiberdrošības incidents, kura rezultātā trešo personu rokās nonākuši 697 komersantu pārstāvju un 34 iestādes amatpersonu dati. Noplūdušajā informācijā ietilpst kontaktinformācija – vārds, uzvārds, e-pasts un tālruņa numurs, no kuras lielākā daļa jau ir pieejama publiskos reģistros. Incidenta skartā sistēma ir slēgta, un PTAC ir informējis visus sistēmas lietotājus. Ekonomikas ministrija iepriekš ir norādījusi uz nepieciešamību pastiprināt tehnoloģisko resursu drošību nestabilajā ģeopolitiskajā situācijā.

Latvijas ekonomikā vērojamas ārvalstu investīcijas. ASV uzņēmums "Apogee Enterprises" plāno iegādāties Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmumu "Groglass" par 62,5 miljoniem eiro. "Groglass" specializējas pretatspīduma stikla pārklājumu ražošanā, un darījums paredzēts līdz 2026. gada novembrim. "Apogee Enterprises" izpilddirektors Dons Nolans ir norādījis, ka plānoti turpmāki ieguldījumi inovācijās, cilvēkos un ražošanā Rīgā, saglabājot "Groglass" kā pētniecības un izstrādes, kā arī ražošanas centru.

Čehijas transporta nozares uzņēmums "Škoda Group" ir iegādājies 36% kapitāldaļu Latvijas uzņēmumā "L-Ekspresis", kas nodarbojas ar dzelzceļa ritošā sastāva apkopi, remontu un modernizāciju. Līdz 2028. gada beigām "Škoda Group" būs iespēja iegādāties arī atlikušās uzņēmuma kapitāldaļas. "Škoda Group" plāno Rīgā izveidot dzelzceļa apkopes un servisa centru visam Baltijas reģionam.

Rīgas lidostā ir sācies pasažieru termināļa paplašināšanas projekta posms, kura ietvaros plānots izbūvēt jaunu, energoefektīvu ēku pasažieru apkalpošanai un ieviest jaunākās tehnoloģijas. Sagatavošanās darbi būvniecības uzsākšanai sāksies šā gada septembrī. Termināļa paplašinājuma būvniecības izmaksas plānotas 98 miljonu eiro apmērā, un finansējumu nodrošinās Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības banka, Ziemeļu Investīciju banka un "OP Corporate Bank" plc filiāle Latvijā. Kopējais lidostai pieejamais finanšu līdzekļu apjoms no aizdevējiem ir līdz 150 miljoniem eiro. Būvniecības darbus veiks būvnieku apvienība "RIXLA", un paredzēts, ka tie tiks pabeigti 42 mēnešu laikā.

Iekšpolitikas un likumdošanas aktualitātes

Saeima ir pieņēmusi grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas ļauj amatpersonām piedalīties lēmumu pieņemšanā par savu ievēlēšanu amatā un atlīdzību noteiktos gadījumos. Šīs izmaiņas stājās spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas un tika ieviestas, lai risinātu interešu konflikta jautājumus, kas radās neatkarīgu institūciju vadītāju ievēlēšanas procesos. Saeima arī noraidīja opozīcijas partijas "Latvija pirmajā vietā" ierosināto rīkojuma projektu par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Jānim Dombravam, kuru atbalstīja 25 deputāti, bet neatbalstīja 64 parlamentārieši. Ierosinājums bija saistīts ar Pāternieku robežkontroles punkta darbības pārtraukšanu uz Latvijas un Baltkrievijas robežas.

Valsts pārvaldes caurskatāmības jautājumu ietvaros tiek turpināta diskusija par atalgojumu atstādinātām amatpersonām. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics, kurš ir atstādināts kopš 9. aprīļa dienesta pārbaudes laikā, turpina saņemt algu, kas atbilst Valsts civildienesta likuma normām. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir rosinājis sākt kriminālvajāšanu pret Balševicu par trim iespējamiem ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanas gadījumiem.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa ir ierosinājusi izmaiņas deputātu kompensāciju sistēmā, lai paaugstinātu tās pārskatāmību. Viņas priekšlikums paredz transporta kompensācijas saglabāt tikai tiem deputātiem, kuru deklarētā vai faktiskā dzīvesvieta atrodas vairāk nekā 100 kilometru attālumā no Rīgas centra, un segt sabiedriskā transporta izmaksas. Attiecībā uz izmitināšanas izdevumiem, tiek rosināts atteikties no dzīvokļu īres kompensēšanas, aizstājot to ar centralizēti nodrošinātu izmitināšanu, piemēram, viesnīcās vai dienesta viesnīcās.

Izglītības sektorā Saeima ir pieņēmusi likumu grozījumus, kas deleģē Izglītības un zinātnes ministram pilnvaras noteikt mācību gada sākuma un beigu laiku, skolēnu brīvdienu laiku, kā arī valsts pārbaudes darbu norises laiku. Šīs izmaiņas stājās spēkā nākamajā dienā pēc likumu izsludināšanas un tika veiktas, lai samazinātu birokrātisko slogu. Jaunais mācību gads Latvijā sākās 2026. gada 3. septembrī. Skolu tīkla reorganizācija ir skārusi izglītības iestādes daudzviet Latvijā, radot pārmaiņas ģimeņu ikdienā.

Tieslietas un sabiedrības drošība

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes likumsargi ir pabeiguši pirmstiesas izmeklēšanu kriminālprocesā par krāpšanu organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā. Par cietušajām atzītas 57 personas, kurām kopumā nodarīts materiālais kaitējums ne mazāk kā 81 303,59 eiro apmērā. Trīs personu grupa, tostarp sertificēts maksātnespējas administrators, piedāvāja pakalpojumus fizisko personu maksātnespējas procesa jautājumos, taču klientu finansiālais stāvoklis ne vienmēr tika pienācīgi izvērtēts, kā rezultātā vairākiem klientiem maksātnespējas process tika izbeigts bez saistību dzēšanas. Noziedzīgās darbības izdarītas laika posmā no 2018. līdz 2024. gadam, un kriminālprocess nosūtīts prokuratūrai, rosinot sākt kriminālvajāšanu pret trīs Latvijas pilsoņiem.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir konstatējis stikla lausku Lietuvā ražotajā "Kok" zīmola produktā "Aukstā zupa vasarai", pamatojoties uz patērētāja sūdzību. Izplatītājs ir atsaucis no tirdzniecības 500 gramu iepakojumu ar partijas numuru "27.03.2029.A1" fiziskā piesārņojuma dēļ. PVD par šo incidentu ir informējis Eiropas Savienības Ātrās brīdināšanas sistēmu.

3. septembrī uz autoceļa A6 posmā starp Ikšķili un Ogri notika trīs transportlīdzekļu sadursme, kurā bija iesaistītas divas vieglās automašīnas un viens kravas transportlīdzeklis. Negadījumā gāja bojā viens pasažieris un četri cilvēki cieta. Pēc negadījuma satiksme negadījuma vietā tika pilnībā bloķēta. Valsts policija turpina darbu notikuma vietā, lai noskaidrotu precīzus avārijas apstākļus.

Nacionālās drošības stiprināšana un kritiskā infrastruktūra

Saeima ir pieņēmusi grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas ierobežo Krievijai vai Baltkrievijai piederīgu personu iespējas iegūt būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi D kategorijas kritiskajā infrastruktūrā iekļautos subjektos. Šīs izmaiņas ir vērstas uz apdraudējuma izvērtēšanas un novēršanas mehānisma pilnveidošanu kritiskajai infrastruktūrai un nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām. D kategorijas kritiskā infrastruktūra aptver subjektus, kuru iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana būtiski apdraud sabiedrības un valsts drošību izņēmuma stāvokļa vai kara laikā. Grozījumi nosaka, ka Krievijai vai Baltkrievijai piederīgas personas nevarēs iegūt vismaz 10% kapitālsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju, kā arī nevarēs būt to patiesie labuma guvēji.

Sociālās aprūpes un sabiedrības atbalsts

Latvijas mediķi ir demonstrējuši humānu pieeju, palīdzot paliatīvās aprūpes pacientei atvadīties no mūžībā aizgājušā vīra. Paliatīvās aprūpes komanda noorganizēja pacientes transportēšanu uz vīra bērēm. Paliatīvās aprūpes komandas pārstāvis Aigars Lavrinovičs atzina, ka šis gadījums ir bijis īpašs un iepriekš nepieredzēts.

Biedrība "Latvijas Senioru kopienu apvienība" ir aktualizējusi jautājumu par Senioru likuma pieņemšanu. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš ir izteicies par Saeimā iesniegto likumprojektu, apšaubot tā reālo ietekmi uz senioru dzīvi un uzsverot nepieciešamību saprast, kādus uzlabojumus likumprojekts paredz.

Kompānija "Mikrotīkls" ir ziedojusi vienu miljonu eiro Bērnu slimnīcas fondam, kopš 2015. gada ziedojot kopumā vairāk nekā 8,7 miljonus eiro. Vairāk nekā 3,3 miljoni eiro novirzīti bērnu onkoloģijas projektiem, tostarp audzēju ģenētiskajai izmeklēšanai, personalizētai ārstēšanai un diagnostikas tehnoloģiju attīstībai. Finansējums izmantots arī medicīniskā aprīkojuma iegādei, slimnīcas vides un rehabilitācijas infrastruktūras uzlabošanai, kā arī Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra attīstībai. Uzņēmums 2025. gadā strādāja ar 344,57 miljonu eiro apgrozījumu un 36,17 miljonu eiro peļņu.

Sporta attīstība un glābšanas operācijas

Rīgas Basketbola ekselences attīstības programmā būs meiteņu un zēnu komandas U-16 un U-18 vecuma grupās. Šī programma izveidota sadarbībā starp Rīgas pašvaldību, Rīgas Basketbola skolu un Latvijas Basketbola savienību (LBS), lai stiprinātu jauno basketbolistu sagatavošanas sistēmu. U-18 puišu komanda spēlēs Latvijas-Igaunijas basketbola līgā, bet tā paša vecuma meiteņu komanda piedalīsies Baltijas Sieviešu basketbola līgā. Programmas direktors, bijušais Latvijas basketbola izlases kapteinis Dairis Bertāns, uzsvēra, ka šis projekts mērķtiecīgi sagatavos Latvijas talantīgākos basketbolistus un nodrošinās pāreju no jauniešu basketbola uz pieaugušo.

Jūrmalas pašvaldības policija 2026. gada 03. septembrī veica glābšanas operāciju Rīgas jūras līcī, kur dreifēja motorlaiva ar 11 cilvēkiem. Laivai bija bojāts dzinējs, un tajā ieplūda ūdens. Policijas darbinieki ar ūdens motocikliem krastā nogādāja trīs bērnus, pēc tam vēl četrus cilvēkus. Atlikušās četras personas un bojātā laiva krastā tika nogādāta ar trešo personu iesaisti.